ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA

Atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami. Atjaunīgā enerģija tiek iegūta no apkārtējā vidē dabiski notiekošiem (bioloģiskiem vai nebioloģiskiem) procesiem tādā formā, kas derīga tehniskai pielietošanai. Galvenais atjaunīgās enerģijas avots ir Saule, kuras enerģija izmantojama kā tieši (fotoelektriskās Saules baterijas, Saules kolektori jeb paneļi siltuma iegūšanai, Saules termoelektrostacijas), tā arī netieši — kā vēja enerģija, lietus enerģija (hidroelektrostacijas), jūras viļņu enerģija, ūdens temperatūru starpības dotā enerģija, atjaunojamās biomasas enerģija (malka, kūdra, biodegviela). Pie atjaunīgās enerģijas avotiem pieskaitāma arī plūdmaiņu enerģija, kas ir Mēness gravitācijas enerģija, kā arī ģeotermālā enerģija – Zemes dzīļu dabiskais siltums.